Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre

12/03/2019 | News release | Distributed by Public on 12/03/2019 05:48

2019. gads noslēdz dekādi ar rekordaugstu siltumu, ledāju atkāpsānos un jūras līmeņa paaugstināšanos

Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata pārmaiņu konferences COP25 laikā Madridē Pasaules meteoroloģijas organizācija (World Meteorological Organization - WMO) ir sagatavojusi 2019. gada provizorisko apskatu, kurā ietverta informācija no valstu meteoroloģijas centriem un sadarbības partneriem par gaisa temperatūru, ilgtermiņa klimata pārmaiņu rādītājiem, ekstremāliem laika apstākļu notikumiem un klimata un laika apstākļu ietekmi .

2019. gads noslēdz dekādi ar rekordaugstu globālo gaisa temperatūru un jūras līmeni, kā arī ievērojamu ledāju atkāpšanos, ko virza cilvēka radītās siltumnīcefekta gāzes. Pēdējo piecu (2015.-2019. gads) un desmit (2010.-2019. gads) gadu vidējā globālā gaisa temperatūra gandrīz noteikti būs visaugstākā novērojumu vēsturē, savukārt 2019. gads visticamāk būs otrais vai trešais siltākais gads.

WMO provizoriskajā ziņojumā par globālā klimata stāvokli teikts, ka 2019. gadā (no janvāra līdz oktobrim) vidējā gaisa temperatūra bija 1,1 grādu virs pirms-industriālā perioda vidējās gaisa temperatūras. Oglekļa dioksīda koncentrācija atmosfērā 2018. gadā sasniedza rekordaugstu līmeni - 407,8 daļas uz miljonu, un 2019. gadā tā turpināja pieaugt. Vidējais Arktikas jūras ledus daudzums septembrī bija otrs mazākais satelītnovērojumu vēsturē, un oktobrī tas bija vēl mazāks.

Gada globālās vidējās gaisa temperatūras novirze no 1850.-1900. gadu vidējās vērtības, °C

'Ikdienā klimata pārmaiņu ietekme izpaužas ekstremālos un 'anormālos' laika apstākļos. Arī 2019. gadā smagi cietām no laika apstākļu un klimata saistītajiem riskiem. Karstuma viļņi un plūdi, kas agrāk bija 'reizi gadsimtā', kļūst par regulārākiem notikumiem. Bahamu salas, Japāna, Mozambika un citas valstis cieta no postošiem tropiskajiem cikloniem, bet Arktikā un Austrālijā plosījās meža ugunsgrēki', sacīja WMO ģenerālsekretārs Peteri Tālas (Peeteri Taalas).

Ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta laika apstākļu un klimata ietekmei uz cilvēka veselību, pārtikas nodrošinātību, migrāciju, un ekosistēmām, it īpaši zemūdens ekosistēmām. Karstuma viļņi arvien vairāk ietekmē cilvēku veselību un veselības aprūpes sistēmas, visvairāk valstīs ar augstāku sabiedrības novecošanos, urbanizāciju un nevienlīdzību. Klimata mainīgums un ekstremāli laika apstākļi ir viens no galvenajiem virzītājspēkiem nesenajam bada pieaugumam pasaulē un viens no galvenajiem nopietnu krīžu cēloņiem. No 2019. gada janvāra līdz jūnijam tika reģistrēta vairāk nekā 10 miljonu cilvēku pārvietošana ekstremālu laika apstākļu, piemēram, ciklonu Idai, Fani un viesuļvētras Dorians, dēļ.

Pilnais ziņojums par klimata stāvokli 2019. gadā tiks publicēts 2020. gada martā.

Latvijā

Latvijā 2019. gads (janvāris-novembris) ar vidējo gaisa temperatūru +8,7°C bija siltākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), un pēc šī brīža decembra prognozēm ir liela iespēja, ka tas varētu kļūt vissiltākais vai dalīt šo godu ar 2015. gadu. Šogad pieredzējām vissiltāko jūniju novērojumu vēsturē un tikpat siltu aprīli kā pērn (3. siltākais). Līdz šim šogad ir pārspēti vairāk nekā 280 maksimālās un 60 minimālās gaisa temperatūras rekordi.

Šis gads ar vidēji 575 mm nokrišņu pagaidām ir bijis nedaudz sausāks par normu (10% zem normas), rudens sezonai esot vienīgajai, kas bija mitrāka par normu.

Gada sākumā beidzās arī divi nozīmīgi periodi, kas padarīja 2018. gadu par sausāko un 3. siltāko novērojumu vēsturē: janvāris bija pirmais mēnesis kopš pērnā marta ar vidējo gaisa temperatūru zem normas, bet februāris noslēdza 11 sausāku par normu mēnešu periodu. Abi šie periodi bija starp garākajiem secīgu siltu un sausu mēnešu periodiem.

Vairāk informācijas:
https://public.wmo.int/en/media/press-release/2019-concludes-decade-of-exceptional-global-heat-and-high-impact-weather

WMO pagaidu ziņojums par klimata stāvokli 2019. gadā:
https://library.wmo.int/doc_num.php?explnum_id=10108

Klimata pārmaiņas viennozīmīgi ir redzamas arī Latvijas kontekstā. Nākotnes klimata scenāriji Latvijai apkopoti Klimata pārmaiņu analīzes rīkā:
https://www4.meteo.lv/klimatariks/

Latvijas laika apstākļu apskati:
https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/?nid=1181