Ministry of Justice of the Republic of Latvia

10/12/2017 | Press release | Distributed by Public on 10/12/2017 04:11

Tieslietu ministrija aicina veikt grozījumus, lai pilnveidotu tiesu izpildītāju un notāru darbu

Otrdien, 10. oktobrī, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija atbalstīja Tieslietu ministrijas iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Tiesu izpildītāju likumā un Notariāta likumā, lai sekmētu tiesu sistēmas caurskatāmību, tai piederīgo personu darbības atklātumu un sabiedrības uzticību tiesu sistēmai kopumā.

Tieslietu ministrija aicināja publicēt zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietās pieņemtos lēmumus. Lēmumi tiktu publicēti pēc to spēkā stāšanās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes un Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļa vietnēs. Publicējot lēmumu, tiktu aizklāti trešo personu dati, bet netiktu aizklāts pie atbildības sauktās amatpersonas vārds un uzvārds. Līdzīgs regulējums ar 2017. gada 22. jūnija grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā jau ir ieviests attiecībā uz tiesnešu disciplinārlietās pieņemto lēmumu publiskošanu.

Papildus tika rosināts noteikt ierobežojumu uzņemt zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru skaitā tādu pretendentu, kurš ieguvis uzturlīdzekļu parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu. Norādāms, ka analogs ierobežojums iekļauts arī likumprojektā 'Grozījumu likumā 'Par tiesu varu'' attiecībā uz tiesneša amata pretendentiem. Šie priekšlikumi ir daļa no plašāka Tieslietu ministrijas veiktā izvērtējuma ar mērķi veicināt vecāku labprātīgu pienākumu izpildi - uzturēt savu bērnu. Tieslietu ministrijas ieskatā uzturlīdzekļu parāda esamība nav savienojama ar augstu reputācijas standartu, kas tiek izvirzīts attiecībā uz amata pretendentiem tiesu sistēmai piederīgajās profesijās.

Tieslietu ministrija iesniedza arī priekšlikumu ieviest zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru darbā iespēju izmantot biometrijas datu apstrādes sistēmu, lai pastiprinātu nosacījumus personas identitātes pārbaudei un preventīvi novērstu iespējamu krāpniecisku darbību veikšanu, izmantojot svešas personas identitāti. Personas identitātes papildu pārbaude pēc biometrijas datu apstrādes sistēmas datiem iecerēta kā personas identitātes pārbaude pēc personas pirkstu nospiedumu digitālā attēla. Atbilstoši sagatavotajiem grozījumiem šāda pārbaude tiks veikta tikai ar personas piekrišanu.

Grozījumos arī risināti jautājumi, kas saistīti ar tiesu teritoriju reformas ieviešanu un paredz rīcību ar notāru un tiesu izpildītāju lietām, kas uzsāktas līdz reformas īstenošanai, kā arī regulē piekritību par notāru saņemtas sūdzības izskatīšanai.

Tāpat iesniegti priekšlikumi, kas paredz modernizēt zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru darba procesus, plašāk izmantojot moderno informācijas tehnoloģiju iespējas. Šādā veidā tiktu efektivizēta ne tikai darba organizācija, bet arī sekmēta attiecīgo amatpersonu sniegto pakalpojumu pieejamība un to izmantošanas ērtums.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina ir gandarīta par Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas pausto atbalstu Tieslietu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem un veiksmīgo sadarbību ar zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru pašpārvaldēm šo grozījumu izstrādes laikā. I.Kucina ir pārliecināta, ka šie grozījumi sniegs būtisku ieguldījumu notariāta un tiesu izpildītāju institūta attīstībā un darba efektivitātē.

Iesniegtos Tieslietu ministrijas priekšlikumus grozījumiem likumos Saeimas Juridiskā komisija plāno virzīt kā komisijas likumprojektus, turpinot to izskatīšanu Juridiskajā komisijā pirms pirmā lasījuma 2017. gada novembra sākumā. Plānots, ka grozījumi varētu stāties spēkā 2018. gada 1. martā.

Lana Ivulāne

Tieslietu ministrijas

Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālrunis: 67036738

E-pasts: [email protected]