CSB - Central Statistical Bureau

03/28/2023 | Press release | Distributed by Public on 03/28/2023 04:01

Valstspilsētu iedzīvotāji ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā 28.03.2023

Visu deviņu CSP aptaujāto valstspilsētu1 iedzīvotāji ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā. Visvairāk tādu ir Valmierā - 99,3 %. Pārējās valstspilsētās apmierināto iedzīvotāju īpatsvars ir robežās no 93,2 % līdz 99,2 %. Savukārt Daugavpilī ir vislielākais apmierināto iedzīvotāju pieaugums - par 12,5 procentpunktiem no 83,1 % 2017. gadā līdz 95,6 % 2022. gadā, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā par dzīves kvalitāti visās valstspilsētās, izņemot Rīgu. Rīdzinieku viedokli noskaidroja ES statistikas birojs Eurostat, tāpēc Rīgas rādītāju šajos datos nav.

85 % liepājnieku apmierināti ar izglītības iestādēm Liepājā, bet mazāk par pusi - ar veselības aprūpes pakalpojumiem

Liepājā, salīdzinot ar pārējām valstspilsētām, ir visvairāk apmierināto ar izglītības iestādēm (bērnudārziem, skolām, augstskolām) - 85,1 %, kam seko Valmiera ar 79,9 %, Jelgava ar 77,5 %, Ogre - 68,2 %, Ventspils - 67,4 %, Rēzekne - 65,9 %, Daugavpils - 64,1 %. Savukārt Jēkabpilī un Jūrmalā tādu ir vismazāk - 54,4 % un 63,5 %.

Visvairāk ar veselības aprūpes pakalpojumiem, ārstiem un slimnīcām apmierināto iedzīvotāju ir Ventspilī - 76,3 %. Ogrē tādu ir 75,3 %, Jelgavā - 72,9 %, Jūrmalā - 71,4 %, Valmierā - 64,6 %. Vairāk par pusi ar veselības pakalpojumiem apmierināto ir Jēkabpilī - 58,8 %, Rēzeknē - 53,8 % un Daugavpilī - 52 %. Veselības aprūpes pakalpojumi apmierina tikai 46,8 % liepājnieku.

Liepājā ir visvairāk (94,5 %) apmierināto ar kultūras iestādēm, kā koncertzāles, teātri, muzeji un bibliotēkas. Ar tām ir apmierināti arī 9 no 10 ventspilnieku, rēzekniešu un jūrmalnieku. Ogrē apmierināto ar kultūras iestādēm ir 88,7 %, Valmierā - 87,8 %, Jelgavā - 86,3 %. Vismazāk šādu iedzīvotāji ir Jēkabpilī - 62,3 % un Daugavpilī - 76,6 %.

Vismazāk ar sabiedrisko transportu apmierināti Ogrē

Sabiedrisko transportu kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem2 izmanto mazāk par pusi no valstspilsētu iedzīvotājiem. Liepājā to izmanto visvairāk - 39,2 % iedzīvotāju, seko Daugavpils (36,2 %), Jēkabpils (35,5 %), Jelgava (29,3 %), Rēzekne (28,9 %), Valmiera (27 %), Jūrmala (26,5 %) un Ventspils (23,7 %). Vismazāk sabiedrisko transportu kā galveno pārvietošanās līdzekli izmanto Ogrē (17,6 %).

Liepājā ir visaugstākais apmierināto ar sabiedrisko transportu iedzīvotāju īpatsvars (81,8 %), kam seko Daugavpils (80,9 %), Jūrmala (77 %), Rēzekne (67,8 %), Valmiera (59,9 %), Ventspils (59,2 %), Jelgava (58,4%), Jēkabpils (53,4 %). Vismazākais apmierināto ar sabiedrisko transportu īpatsvars ir ogrēniešu vidū - 40,1 %.

Automašīnu kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem izmanto teju divas trešdaļas Ventspils, Ogres un Jelgavas iedzīvotāju, 60,4 % Jūrmalas, 58,9 % Rēzeknes, 57,8 % Valmieras, 57 % Jēkabpils iedzīvotāju, bet visretāk Daugavpils (46,1 %) un Liepājas (47,4 %) iedzīvotāju.

Ar velosipēdu kā galveno transporta veidu visvairāk pārvietojas Liepājā (18,4 %), Ventspilī (15,6 %) un Jelgavā (13,2 %), bet vismazāk - Daugavpilī (5,7 %), Jūrmalā (6,7 %), Rēzeknē (6,8 %). Velosipēdu kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem izmanto 11,7 % valmieriešu, 11,1 % ogrēniešu un 8,3 % jēkabpiliešu.

Metodoloģiskā informācija

1 Iedzīvotāju aptauju par apmierinātību ar dzīves kvalitāti pilsētās CSP veica no 2022. gada jūlija līdz oktobrim Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. Tajā piedalījās 7500 respondentu. Aptauja tika veikta Eiropas Komisijas līdzfinansētā projekta "Teritoriālās un pilsētu statistikas datu vākšana" ietvaros. Iepriekš CSP šādu aptauju veica 2017. gadā. Ar datiem var iepazīties oficiālās statistikas portālā.

Aptauja par dzīves kvalitāti pilsētās tiek veikta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izmantojot Eurostat izstrādāto vienoto metodoloģiju. Vairāk par dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās var uzzināt šeit.

2 Aptaujas dalībnieki varēja norādīt vienu vai divus galvenos pārvietošanās veidus.

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: [email protected]
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Toms Zaltāns
Statistikas plānošanas un standartizācijas daļa
E-pasts: [email protected]
Tālr.: +371 67366613