Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre piedalās pasākumā par godu padomju okupācijas karaspēka izvešanai

Ceturtdien, 31. augustā, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna ar uzrunu piedalījās pasākumā par godu padomju okupācijas karaspēka izvešanai. Pasākumu organizējaMinistru kabineta komisija kopā ar Tieslietu ministriju, Latvijas Kara muzeju un Latvijas okupācijas izpētes biedrību.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lauma Paegļkalna: "Aprit 29 gadi kopš padomju okupācijas armijas izvešanas. Okupācijas armijas, kas lauzusi vairāku paaudžu cilvēku dzīvi un atstājusi fizisku nospiedumu Latvijas ainavā, piegānītā ar siliktātķieģeļu un betonu kluču drupām.
Ja vien tas nav mīts, par ko labāk zina vēsturnieki, pat mūsu Gaiziņš nav izbēdzis no padomju armijas pārveidojuma, jo egļu audze esot stādīta, lai apslēptu iecerēto militāro objektu.
Vēstures laika līnijā 29 gadi tas ir īss nogrieznis, taču Latvijas sāpīgiem un asiņainiem krustdūrieniem cauraustajā pagājušā gadsimtā kontekstā tas ir nozīmīgs un lieliem notikumiem bagāts laika posms.
No savas vēstures mēs nevaram aiziet. Lai cik sāpīga un smaga, tā veido arī mūsu valsts un tautas identitāti. Tāpēc ir svarīgi to apzināties un pētīt. Tā ir mūsu atbildība kā pret tiem, kas Latviju veidoja un dibināja, sargāja visus okupācijas gadus gan te, gan trimdā, kas atjaunoja tās neatkarību, kā arī pret mūsu nākotnes paaudzi.
29 gadi vienlaikus ļauj jau ar mazliet citām, daudz zinošākām acīm atskatīties gan uz pašu okupācijas periodu un tā ietekmi, gan izsvērti domāt par taisnīguma atjaunošanu.
Būtiski ir apzināties, ka padomju okupācijas nodarītais zaudējums Latvijas sabiedrībai ir ievērojams. Tas vēl joprojām gruzd sabiedrībā, un ar tā radītajām sekām mēs turpinām saskarties ik uz soļa. Okupācijas mantojums ir vēl joprojām lielas daļas sabiedrības neuzticēšanās valstij un valsts varai, pilsoniskās sabiedrības mazie iedīgļi, tās kvalitāte tikai lēnām pilnveidojas, šādus piemērus varam nosaukt daudzus.
Krievijas uzsāktais brutālais karš pret Ukrainu gan bailes, gan neziņu, gan nosodījumu ir tikai pastiprinājis. Okupācijas sekas ir arī nepieciešamība spert jaunus jo jaunus soļus, lai sevi vēl vairāk pasargātu ne tikai ārēji, bet arī iekšēji. Tādējādi okupācijas mantojums ir aktuāls ne tikai vietējā mērogā, bet arī starptautiskos kontekstos, kur Latvija, balstoties savā vēsturiskajā pieredzē, ir nopietns spēlētājs sarunās par nepieciešamo atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresorvalsti un nepieciešamību veidot starptautisku tribunālu Krievijas pastrādāto noziegumu izmeklēšanai.

Eiropas Padome šogad maijā Reikjavīkā pieņēma lēmumu par Ukrainas zaudējumu reģistra izveidi. Tajā tiks apkopoti visi zaudējumi, ko Krievija radījusi Ukrainai un ukraiņiem. Šobrīd Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Padomē, un tāpēc 11.septembrī Tieslietu ministrija Rīgā organizēs Eiropas Padomes tieslietu ministru sanāksmi, lai diskutētu par tālākajiem soļiem šī zaudējumu reģistra izveidē. Ir svarīgi, lai pierādījumi par zaudējumiem būtu caurspīdīgi, pamatoti, juridiski korekti un izmantojami tribunālā pret Krieviju. Zaudējumu apzināšanas metodikai ir jābūt tādai, lai tiesas pieņemtu šos pierādījumus un aprēķinus.

Ir svarīgi, lai pierādījumi par zaudējumiem būtu caurspīdīgi, pamatoti, juridiski korekti un izmantojami tribunālā pret krieviju. Zaudējumu apzināšanas metodikai ir jābūt tādai, lai tiesas pieņemtu šos pierādījumus un aprēķinus.

Ir redzamas paralēles ar mūsu komisiju, kas aprēķina PSRS radītos zaudējumus, kurus arī mēs vēlētos nākotnē piedzīt no krievijas. Mūsu zinātnieki var palīdzēt pilnveidot metodoloģiju krievijas radīto zaudējumu Ukrainā apkopošanai.

Vienota, starptautiski leģitimizēta metodoloģija, kas tiks izveidota krievijas kara Ukrainā kontekstā, būs lieti noderīga arī mums, lai apkopotu PSRS radītos zaudējumus un lai mūsu aprēķinus atzītu citas valstis un tiesa, kas nākotnē skatīs Latvijas prasību pret krieviju.

Tas nav stāsts par naudu, jo cilvēku dzīves un Latvijas valstiskuma zaudējumus nevar novērst ne ar ko. Runa ir par Latvijas valsts pašcieņu, Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnas stiprināšanu, kā arī Latvijas pienākumu aizstāvēt visus Latvijas iedzīvotājus, kuri cieta no PSRS noziegumiem un kuri paši sevi vairs nevar aizstāvēt."