Nodarbinātības izaicinājumi saimniecībās – darbaspēka trūkums, nekonkurētspējīgs atalgojums, kavēta saimniecības attīstība

Latvijā īstenotā lauksaimniecības politika un lauksaimniecībā veiktās investīcijas ir sekmējušas saimniecību attīstību, tomēr to turpmākai attīstībai nozīmīgs kļūst darbaspēka nodrošinājums. Ikdienā lauksaimniekiem paralēli lauksaimniecības produkcijas ražošanai ir jārisina dažādu jomu jautājumi un aizvien vairāk par vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem kļūst darbaspēka nodrošinājums ikdienas un sezonas darbu veikšanai.

Lai palīdzētu risināt nodarbinātības jautājumus, biedrība "Latvijas Zemnieku federācija" 2022. gada martā ir veikusi lauksaimnieku aptauju par nodarbinātību saimniecībās. Šobrīd ir apkopoti 92 dažādu nozaru, reģionu un apgrozījuma lieluma saimniecību viedokļi, kas iezīmē tendences nodarbinātības problēmās un izaicinājumos lauku saimniecībās.

Darbaspēka trūkums reģionos ir aizvien vairāk jūtams, jo sevišķi no Rīgas tālākos novados. Nevienam vairs nav noslēpums, ka iedzīvotāju skaits valstī samazinās un samazinās arī darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars, un šīs izmaiņas visskaudrākās ir tieši lauku teritorijās attālāk no Rīgas. Šī brīža demogrāfiskās prognozes liecina, ka darbaspēka trūkums lauku reģionos saglabāsies un, iespējams, pat palielināsies, līdz ar to palielināsies arī konkurence par pieejamo darbaspēku un saimniecību nodarbinātības izaicinājumi.

Vairums saimniecību ir nodrošinājušas ikdienā nepieciešamo darbinieku kolektīvu, tomēr aizvien katrai piektajai saimniecībai trūkst viena pilna laika darbinieka un/vai viens nepilna laika pastāvīgais darbinieks. Katrai desmitajai saimniecībai būtu vajadzīgi pat vairāki pilna un/vai nepilna laika nodarbinātie. Tomēr vislielākais trūkums ir pēc sezonas darbu veicējiem. Gandrīz pusei saimniecību (49%) ir nepieciešami sezonas laukstrādnieki, turklāt katrai trešajai saimniecībai (31%) ir vajadzīgi vismaz divi sezonas strādnieki. To nepieciešamību vairāk raksturo saimniecības nozare, ne apgrozījuma lielums. Augļkopības nozarē sezonas laikā atsevišķās saimniecībās ir nepieciešami pat 100 - 150 sezonas laukstrādnieki! Nepieciešamo sezonas laukstrādnieku skaits saimniecībās ir būtiski lielāks nekā nepieciešamība pēc pilna vai nepilna laika nodarbinātajiem. Līdz ar to 2014. gadā ieviestais sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīms ir nozīmīgs, lai palīdzētu saimniecībām piesaistīt sezonas darbiniekus un nodrošināt tiem iespējami lielāku atalgojumu.

Analizējot pa nozarēm, secināms, ka pilna laika darbinieks nepieciešams katrai ceturtajai laukkopības, piena lopkopības, ganāmo mājlopu audzēšanas un putnkopības saimniecībai. Piena lopkopības saimniecībām būtu nepieciešami pat 2-5 pilna laika pastāvīgi nodarbinātie. Nepilna laika nodarbinātie nepieciešami katrai trešajai laukkopības, biškopības un putnkopības saimniecībai, kā arī katrai ceturtajai piena lopkopības un ganāmo mājlopu audzēšanas saimniecībai. Sezonas laukstrādnieki visnepieciešamākie ir augļkopības, dārzeņkopības un laukkopības nozarēs.

Darbaspēka trūkums visbūtiskāk kavē saimniecību attīstību (50%), darbos iesaista vairāk ģimenes locekļus (46%), rada pārslodzi esošajiem darbiniekiem (44%), ierobežo maksimālo iespējamo ienākumu gūšanu (41%) un kavē laicīgu ražas novākšanu (37%). Darbaspēka trūkums vismazāk ietekmē ikdienas darbu veikšanu lopkopībā (70% saimniecību neietekmē) un lopbarības sagatavošanu (65% neietekmē) un pilna apjoma ražas novākšanu (69%). Darbaspēka trūkums saimniecībās visbiežāk tiek risināts ar esošo nodarbināto palīdzību. Esošo darbinieku pārslodze tiek minēta visbiežāk kā sekas darbaspēka trūkumam (68% saimniecības «drīzāk ietekmē», «ietekmē», «būtiski ietekmē»).

Aptaujātie lauksaimnieki ir norādījuši, ka visvairāk saimniecībās trūkst transporta vadītāji (58% saimniecību), bet katrai trešajai saimniecībai (38%) ļoti vajadzīgi ir arī fiziskā darba darītāji - ogu, augļu lasītāji, stādu piķētāji un citu fiziski vieglāku un fiziski smagāku roku darbu darītāji. Katrai desmitajai saimniecībai nepieciešams mehāniķis (11%) un augkopības vai lopkopības speciālists (11%). Tikai 5% saimniecību ir nepieciešami vadības līmeņa darbinieki (saimniecības pārvaldnieks, darbu vadītājs, grāmatvedis, pārdošanas pārstāvis u.tml.

Kā galvenās problēmas darbinieku piesaistē lauksaimnieki norāda, ka reģionā trūkst darbinieku (54%), saimniecībām nav iespējas konkurēt ar atalgojumu ar citām nozarēm (46%), ir sarežģīta birokrātija trešo valstu pilsoņu nodarbināšanā (17%), bet visbūtiskākais - darbiniekiem trūkst motivācijas strādāt (68%).

Gandrīz puse lauksaimnieku (48%) atzīst, ka darbinieku motivāciju strādāt lauksaimniecības nozarē lielā mērā negatīvi ietekmē zems piedāvātais atalgojums un pietiekami lieli valsts sociālie pabalsti. Vienlaikus darbiniekus attur nepievilcīgi darba pienākumi, jo ne visi ir gatavi veikt fiziski smagus lauku darbus vai pieciest lopkopības aromātu. Kā darbinieku piesaisti ierobežojošs faktors tiek minēts arī attālums no darbinieka dzīvesvietas līdz saimniecības atrašanās vietai un par šādu situāciju ir norādījusi katra trešā saimniecība (35%). Dažreiz darbinieki neuzsāk darbu lauksaimniecības nozarē, jo viņiem trūkst darbam atbilstošas zināšanas, bet gandrīz katrs ceturtais lauksaimnieks norāda, ka šķērslis ir slikts darba prestižs. Citas problēmas darbinieku motivācijā tiek minētas sezonas darbu garais un nepievilcīgais darba laiks (gan brīvdienās, gan garākas darba stundas), alkoholisms, nepastāvība un darbinieka izvairīšanās noslēgt darba līgumu, jo vēlas paralēli saglabāt statusu valsts sociālā pabalsta saņemšanai vai uz pēdām min parādu piedzinēji.

Darbinieku motivācija strādāt ir aktuāls jautājums ikvienā nozarē un ir viens no pētītākajiem tematiem cilvēkresursu vadības zinībās. Bieži piesauktā Maslova[1] vajadzību hierarhija skaidri norāda, ka cilvēka motivāciju ietekmē vajadzību īstenošana noteiktā secībā, no kā primārās ir izdzīvošana un drošība (te nu ir svarīgs atalgojums, droša darba vide un darba stabilitāte), pēc kā sasniegšanas seko piederības vajadzība (draudzība, kolektīvs), sociālā atzinība (cieņa, novērtējums, panākumi) un pašīstenošanās (iespēja īstenot savus nodomus, apliecināt savu potenciālu).

Situācijas darbinieku piesaistīšanā ir dažādas, tomēr droši vien pats nozīmīgākais faktors, kas spēj ietekmēt darbinieku motivāciju strādāt lauksaimniecības nozarē un uzlabot nozares prestižu, ir atalgojums.

Gandrīz puse saimniecību plāno maksāt darbiniekam atalgojumu 501 - 999,99 EUR/bruto mēnesī, 20% saimniecību ir gatavas maksāt 1000 - 1499,99 EUR/bruto, bet 22% uzņēmumu plāno maksāt līdz 501 EUR mēnesī, kas praktiski ir minimālā alga. Ja 2021. gadā vidējā alga Latvijā bija 1 277 EUR un tikai piektdaļa saimniecību ir gatavas/var atļauties maksāt līdzvērtīgu summu, tad pie aizvien sarūkošā darbspējīgo iedzīvotāju skaita, konkurence par darbaspēku tikai palielināsies, bet lauksaimniecības nozarei būs grūtības konkurēt ar citām labāk apmaksātām tautsaimniecības nozarēm. Lauksaimniekiem par darbaspēku jākonkurē arī ar valsts sociālajiem pabalstiem. Un risinājums ir saimnieciskās darbības ienākumu palielināšana, kas dotu iespēju darbiniekiem maksāt lielāku atalgojumu - kļūt konkurētspējīgiem ar dažādiem valsts sociālajiem pabalstiem un atalgojumu citās nozarēs.

Saimniecības ar lielāku apgrozījumu plāno maksāt lielāku atalgojumu darbiniekiem. Saimniecības ar apgrozījumu virs 15 tūkstošiem EUR/gadā plāno maksāt atalgojumu 1000-1499,99 EUR/bruto, kas konkurē ar tautsaimniecības vidējo atalgojumu. Diemžēl mazākām saimniecībām būs grūtāk konkurēt ar atalgojumu, jo sevišķi saimniecību grupā ar gada apgrozījumu līdz 3,9 tūkstošiem EUR, kur 80% aptaujāto saimniecību, kuras vispār plāno nodarbināt algotu strādnieku, ir gatavas maksāt līdz 501 EUR mēnesī. Interesanti, ka arī saimniecību grupā ar gada apgrozījumu 25 - 49,9 tūkstoši EUR gandrīz puse uzņēmumu gatavi/var atļauties maksāt līdz 501 EUR, lai gan apgrozījums ir vairākkārtīgi lielāks. Vienlaikus redzams, ka saimniecībās ar gada apgrozījumu 4 - 24,9 tūkst. EUR ir lielāka gatavība maksāt 501 - 999,99 EUR mēnesī nekā grupā ar gada apgrozījumu 25 - 49,9 tūkstoši EUR. Starp aptaujātajām saimniecībām var novērot, ka saimniecībās, kuru gada apgrozījums ir vairāk par 50 tūkst. EUR, visi darbinieki ir algoti, kamēr mazākās saimniecībās 20-40% gadījumu saimniecībā nav un netiek plānoti algoti darbinieki.

Saimniecības spēja maksāt lielāku atalgojumu ir atkarīga no vairākiem faktoriem - gan no saimniecības apgrozījuma lieluma, gan no saimniecības specializācijas un veicamajiem darba uzdevumiem. Tomēr, jo lielāks ir saimniecības gada apgrozījums, jo lielāka ir tās spēja nodrošināt darbiniekiem augstāku atalgojumu. Saimniecībās, kuras nespēj nodrošināt lielāku atalgojumu, ir jānodrošina darbiniekiem citas vajadzības - cieņu, draudzību, piederību, drošību un pašīstenošanos. Interesanti, ka lielāku atalgojumu ir gatavas maksāt arī vienas specializācijas saimniecības pretstatā daudznozaru saimniecībām.

Aizvien vairāk pieredzot un apzinoties darbaspēka trūkuma problēmas, lauksaimnieki pilnveido darba vidi un darbiniekiem piedāvā papildu labumus - 68% aptaujātās saimniecības darbiniekiem ir izveidojušas atpūtas telpu un nodrošina tēju un kafiju, 56% nodrošina dušu darba vietā, 44% saimniecību apmaksā apmācības darbiniekiem, 44% nodrošina transportu uz darbu un mājām, 33% veic piemaksas pie algas, 28% saimniecību darbiniekiem nodrošina dzīvesvietu. Vienlaikus lauksaimnieki darbiniekiem nodrošina ne tikai transportu nokļūšanai uz darbu, bet paši pilda arī šofera pienākumus, izvadājot darbiniekus. Lauku uzņēmēji ikdienā risina arī vairākas sociālās funkcijas - ved darbiniekus uz veikalu un pie ārsta un sniedz cita veida ikdienā nepieciešamo atbalstu darbiniekiem un viņu ģimenēm.

Jautāti novērtēt, vai esošā situācija ar Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu valstī un atvieglotie nosacījumi viņu nodarbināšanai spētu risināt darbaspēka trūkumu saimniecībās, 45% lauksaimnieki raugās cerīgi un ir ieinteresēti piesaistīt ukraiņus lauku un noliktavas darbiem, kā arī sezonas darbiem. Tomēr vairākums lauksaimnieku (55%) nav tik optimistiski un uzskata, ka esošie patvēruma meklētāji nespēs risināt nodarbinātības problēmas saimniecībās, jo patvērumā ieradušās lielākoties sievietes ar bērniem, kurus nevar atstāt bez uzraudzības. Tas gan būtu risināms jautājums, ja sievietes pašas vai ar izmitinātāju un uzņēmēju palīdzību rastu iespēju nodrošināt bērniem pieskatītāju (kaut neformālu bērnudārza/skolas grupiņu), kamēr mammas ir darbā. Tomēr lauksaimnieki pauž bažas, vai lauku saimniecībām būs iespēja vispār satikties ar ukraiņiem, jo vairums ir izmitināti Rīgā un Pierīgā un līdz attālākiem lauku novadiem nokļūs vien daži.

Līdzīgi aptaujas dalībnieki tika aicināti novērtēt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotās atbalsta programmas bezdarbnieku nodarbināšanai un skolēnu īslaicīgai nodarbinātībai vasaras brīvlaikā, kas paredz valsts līdzfinansējumu darba vietām, ja viņi šīs grupas iedzīvotājus nodarbinās. Lai arī ir saimniecības, kurām ir pozitīva pieredze skolēnu nodarbināšanā, tomēr uzņēmēji norāda, ka birokrātiskie nosacījumi nav pievilcīgi darba devējam un komplicētās prasības attur nodarbināt skolniekus. Tiek novērots, ka arvien vairāk jaunieši nemaz negrib strādāt, bet aktīvi seko līguma punktiem un, ar vecāku iedrošinājumu norāda uz visu, kas viņiem pienākas. Bet runājot par bezdarbnieku nodarbināšanas programmu, nākas secināt, ka lauksaimnieki kopumā ir zaudējuši interesi un cerību par šo sabiedrības grupu, jo pieredze liecina, ka bezdarbnieki nav motivēti strādāt un strādā slikti, bet, neskatoties uz to, pieprasa vismaz 1000 EUR neto ("uz rokas") atalgojumu mēnesī, ko, kā liecina šīs aptaujas rezultāti, ir gatavi maksāt vien 20% saimniecību. Bet darbinieka motivācija strādāt ir viens no nozīmīgākajiem nosacījumiem veiksmīgu darba attiecību izveidošanā.

Vairums aptaujāto lauksaimnieku norāda, ka no darbinieka sagaida kvalitatīvu darba izpildi (85%) un uzticamību (83%). Lauksaimniekiem ir ļoti svarīgi, lai darbinieks spētu strādāt patstāvīgi (74%) un viņiem būtu motivācija strādāt (72%). Vairāk nekā puse lauksaimnieku (57%) norāda, ka ir svarīgi, lai darbinieks darbā ierastos laicīgi. Katrai trešajai saimniecībai ir svarīgi, lai darbinieki spētu sadarboties komandā (41%) un lai viņi būtu profesionāli (35%). Papildus no darbinieka tiek sagaidīta fiziskā izturība un skaidrs prāts (nē reibumam!). Svarīgākās darbinieku kvalitātes ir cilvēciskās īpašības - spēja paveikt darbu kvalitatīvi, uzticamība, patstāvība un motivācija strādāt.

Darbaspēka pieejamība ietekmē saimniecību attīstības iespējas, tāpēc iepriekš konstatēto izaicinājumu risināšanai un nodarbinātības nodrošināšanai lauksaimniecības nozarē ir nepieciešama mērķtiecīga politiskā rīcība. Ir vairāki vienlaikus veicami uzdevumi - sekmēt saimniecību ekonomisko attīstību, izstrādāt nodarbinātībai labvēlīgu nodokļu politiku, atbalstīt saimniecību modernizāciju un ražošanas procesu automatizāciju, atvieglot trešo valstu strādnieku nodarbināšanu, sekmēt lauksaimniecības nozares prestižu. Šī lauksaimnieku aptauja par nodarbinātības jautājumiem saimniecībās aizvien tiek turpināta ar mērķi gūt pilnīgāku kopainu par situāciju saimniecībās un lauksaimnieku viedokli. Iegūtā informācija palīdzēs precīzāk apzināt un sekmīgāk risināt nodarbinātības izaicinājumus lauksaimniecības nozarē.

Saite uz aptauju šeit: https://forms.gle/3JgEWdecWxSg6f958

[1] Abrahams Maslovs bija amerikāņu psihologs, vajadzību hierarhijas teorijas radītājs.

Teksts: Mg.oec. Agnese Hauka, Latvijas Zemnieku federācijas valdes locekle, Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) pētniece; Lāsma Aļeksējeva, AREI pētniece

Public link

Please use the above public link if you want to share this noodl on another website.