Neīsta finansējuma pārdale mazajiem lauksaimniekiem

Biedrība "Latvijas Zemnieku federācija" (LZF) neatlaidīgi atgādina, ka mazām un vidējām ģimenes saimniecībām ir nepieciešams mērķtiecīgāks atbalsts, un to var panākt, ieviešot obligātu lielāku atbalsta likmi mazām saimniecībām, turklāt lielākām saimniecībām atbalsts būtu jāsamazina.

LZF ir sašutusi par lielo saimniecību pārstāvošo lauksaimnieku organizāciju attieksmi un izteikumiem, kas izrādīja necieņu nesen notikušajās kopīgās sarunās, kurās Zemkopības ministrija tikās ar lauksaimnieku organizācijām, lai pārrunātu organizāciju iesniegtos priekšlikumus, kas 2024. gadā un arī nākotnē būtu jāuzlabo Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023-2027.gadam.

LZF vēlas, lai Eiropas Savienības (ES) ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts (jeb pārdalošais ienākumu atbalsts) būtu virzīts mērķim, kam tas ir paredzēts. Tas ir, lai šis atbalsts veicinātu atbalsta sadalīšanu par labu mazākām un vidēji lielām saimniecībām, jo atbilstoši ES regulās noteiktajam dalībvalstij ir jānodrošina tiešo maksājumu pārdalīšana no lielākām uz mazākām vai vidēji lielām saimniecībām.

Diemžēl šobrīd Latvija ir izvēlējusies ceļu, kas būtībā ir viltus jeb neīsta atbalsta finansējuma pārdale, kas rada ilūziju, ka ES atbalsts tiek pārdalīts par labu mazajām vai vidējām saimniecībām, jo atbilstoši Latvijas KLP stratēģiskajam plānam 2023.-2027. gadam un nacionālajiem tiesību aktiem pārdalošais ienākuma atbalsts par platībām no pirmajiem 3.1 hektāriem līdz 100 ha tiek papildus maksāts visām Latvijas saimniecībām, tai skaitā arī ļoti lielām saimniecībām, kas ir pat 1000 un vairāk hektāru.

LZF uzskata, ka Latvijai ir nopietni jāizvērtē finansējuma sadalījums un tas jāplāno atbilstoši kopējās lauksaimniecības politikas paredzētajam pārdalošā ienākuma atbalsta mērķim, stiprinot mazo un vidējo saimniecību dzīvotspēju, kas ir tik vitāli svarīgas Latvijas lauku reģionu attīstībā.

LZF valdes priekšsēdētāja Agita Hauka: "Lai gan augstāk minētais ir nopietns iemesls, biedrība "Latvijas Zemnieku federācija" šobrīd neaicina lauksaimniekus uz streiku, vienlaikus atbalsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) viedokli - lai rīkotu protestus, ir nepieciešams skaidrs mērķis un iemesls. Uzskatām, ka daudzas lietas var risināt konstruktīvās sarunās, jo visas lauksaimnieku prasības ir zemkopības ministrijas dienas kārtībā un tiek risinātas. Latvijā lauksaimnieki ir ļoti, ļoti dažādi un katrs savu vēlmi piepildīt nevarēs. Vienam iegūstot visu, parējie tiks izmesti no " laivas"."

Biedrība "Latvijas Zemnieku federācija" ir izveidota 1990. gadā (reģistrēta 1993.gadā) un šobrīd pārstāv vairāk nekā 6000 ražojošus dažādu nozaru lauksaimniekus visā Latvijā. Latvijas Zemnieku federācijā aktīvi darbojas 9 reģionālās lauksaimnieku apvienības (biedrības), 6 nacionālās lauksaimniecības nozaru organizācijas, jaunā paaudze-Latvijas Mazpulki un 107 individuālie biedri, 46 juridiskie biedri.